SOCIĀLĀ DIENESTA PAKALPOJUMI

SOCIĀLO PAKALPOJUMU ORGANIZĒŠANA
- ģimenēm ar bērniem, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi,
- audžuģimenēm, aizbildņiem,
- personām, kuras aprūpē kādu no ģimenes locekļiem,
- invalīdiem,
- pensijas vecuma personām,
- personām ar garīga rakstura traucējumiem,
- citām personu grupām, kurām tas nepieciešams.

Sociālos pakalpojumus sniedz, tikai pamatojoties uz sociālā darba speciālista veiktu personas individuālo vajadzību un resursu novērtējumu.

Bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem nodrošināma aprūpe ģimeniskā vidē — audžuģimenē, pie aizbildņa, un tikai tad, ja tas nav iespējams, aprūpe tiek nodrošināta ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

Laikā, kamēr bārenis vai bez vecāku gādības palikušais bērns atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, pašvaldības sociālais dienests un bāriņtiesa sadarbībā ar institūcijas darbiniekiem veic pasākumus, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē, uzturētu kontaktus starp bērnu un vecākiem vai, ja tas nav iespējams, meklētu iespēju nodrošināt bērna aprūpi citā ģimenē.

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no pašvaldības budžeta līdzekļiem tiesības saņemt personām, kuru iekļaušanās sabiedrībā ir apgrūtināta, saskaņā ar individuālās rehabilitācijas plānu:
personām ar atkarības problēmām
sociālā darba speciālists konsultē un organizē vizīti pie narkologa, ārstēšanos stacionāros un motivācijas kursu nodaļās
personām bez noteiktas dzīves vietas vai krīzes situācijā nonākušām personām - nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas Nakts patversmē citas pašvaldības teritorijā un sociālā darba speciālists palīdz attīstīt spēju risināt savas problēmas
Invalīdiem ar kustību traucējumiem, mazkustīgām personām, veciem cilvēkiem, saskaņā ar ārsta atzinumu nodrošina aprūpi mājās (piešķirot pabalstu aprūpes nodrošināšanai, konsultējot ģimenes locekļus) vai ievietojot ilgstošas sociālās aprūpes institūcijā (pansionātā).
bērniem un pieaugušām personām, kuras cietušas no vardarbības psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā
personām pēc brīvības atņemšanas – sociālais darbs, dzīves prasmju attīstība
bērniem, kuri ilgstoši atradušies ārpusģimenes aprūpē – sociālais darbs, sociālo prasmju attīstība
cilvēku tirdzniecības upuriem- psiholoģiskā palīdzība krīzes situācijā

Lai saņemtu sociālos pakalpojumus:
- Persona vai tās likumīgais pārstāvis sociālajā dienestā iesniedz iesniegumu, kurā norāda problēmu un vēlamo risinājumu;
- Iztikas līdzekļu deklarāciju, ja izmaksas sedz no pašvaldības budžeta;
- Ģimenes ārsta izziņu par personas veselības stāvokli un medicīnisko kontrindikāciju (plaušu tuberkuloze aktīvajā stadijā, akūtas infekcijas slimības, seksuāli transmisīvās slimības) neesību, ja persona vēlas saņemt aprūpi mājās, dienas aprūpes centrā un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
- psihiatra atzinumu par speciālo (psihisko) kontrindikāciju neesību un piemērotāko sociālā pakalpojuma veidu personai ar garīga rakstura traucēju¬miem, ja sociālo pakalpojumu vēlas saņemt persona ar garīga rakstura traucējumiem vai bērns ar garīgās attīstības traucējumiem; - invaliditāti apliecinoša dokumenta kopiju, ja sociālos pakalpojumus vēlas saņemt persona ar invaliditāti;
- sociālais darbinieks novērtē personas funkcionālās vajadzības, ja pilngadīga persona pieprasījusi aprūpi mājās, aprūpi dienas aprūpes centrā personām ar garīga rakstura traucējumiem, pašvaldības finansētu aprūpi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā;
- sociālais dienests izvērtē pašvaldības iespējas sniegt personas vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu, personas vai viņas ģimenes locekļu līdzdarbības iespējas, pieņem lēmumu par sociālā pakalpojuma vai sociālās palīdzības piešķiršanu, ja nodrošināt sociālo pakalpojumu vai sociālo palīdzību ir pašvaldības pienākums, vai par atteikumu piešķirt sociālo pakalpojumu;
- Samaksu par pakalpojumu nosaka sakaņā ar MK noteikumiem Nr.275 „Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu samaksas kārtība un kārtība, kādā pakalpojuma izmaksas tiek segtas no pašvaldības budžeta”

Sociālās rehabilitācijas pakalpojumus no valsts budžeta līdzekļiem
- personām ar funkcionāliem traucējumiem (darbspējas vecumā);
Ja funkcionālo traucējumu smaguma pakāpe paaugstinās, personas pakalpojumus var saņemt atkārtoti, bet ne biežāk kā reizi divos gados, izņemot gadījumus, ja persona pakalpojumus pie¬prasa vai ir saņēmusi steidzamības kārtā. Atkārtotus pakalpojumus var saņemt 14 dienas (izņemot per¬sonas, kurām ārsta atzinumā pamatdiagnozē norādīti diagnožu kodi G35, G80-G83.9, I69.8, T90.5, T90.8-T90.9, T91-T93.9, T95-T95.9 saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10.redakciju (turpmāk – SSK-10)).
- politiski represētām personām; Minētās personas pakalpojumus var sa¬ņemt reizi trijos gados.
- ČAES atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem un avārijas rezultātā cietušām personām;Minētās personas pakalpojumus var saņemt reizi gadā.
- bērniem un pieaugušām personām, kas atkarīgi no psihoaktīvām vielām;
- bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām.

Lai saņemtu sociālās rehabilitācijas pakalpojumus persona vai viņas pilnvarots pārstāvis vēršas Sociālajā dienestā un iesniedz šādus dokumentus:
- iesniegumu;
- ārsta atzinumu par veselības stāvokli un rehabilitācijas pakalpojuma nepieciešamību;
- dokumentus, kas apliecina personas, viņas laulāto un to personu ienākumus un materiālo stāvokli, ar kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, kā arī atsevišķi dzīvojošu apgādnieku ienākumus un materiālo stāvokli apliecinošus dokumentus (ja pakalpojumu sedz no pašvaldības budžeta);

Personai ir pienākums līdzdarboties ar sociālā pakalpojuma saņemšanu saistītā lēmuma pieņemšanas procesā, kopīgi ar sociālā darba speciālistu sagatavoto vienošanos par līdzdarbību un aktīvi iesaistītās savas problēmas risināšanā.

Sociālās palīdzības sniegšana
sociālā palīdzība — naudas vai mantiskais pabalsts, kura piešķiršana balstās uz materiālo resursu novērtēšanu personām (ģimenēm), kurām trūkst līdzekļu pamatvajadzību apmierināšanai.
Pamatvajadzības - ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība

Sociālās palīdzības pabalstu veidi - pabalsts garantētā minimālā ienākuma līmeņa nodrošināšanai;
- dzīvokļa pabalsts;
- vienreizējs pabalsts ārkārtas situācijā, ja stihiskas nelaimes vai iepriekš neparedzamu apstākļu dēļ ģimene vai persona nespēj apmierināt savas pamatvajadzības. Pabalstu piešķir neizvērtējot ģimenes ienākumus;
- citi pabalsti ģimenes (personas) pamatvajadzību apmierināšanai, noteikti pašvaldības saistošajos noteikumos.

Piešķirto sociālās palīdzības pabalstu personai var izmaksāt naudā vai par pabalsta summu apmaksāt preces vai pakalpojumus, kas nepieciešami personas vai tās ģimenes locekļu pamatvajadzību apmierināšanai. Naudā izmaksātais sociālās palīdzības pabalsts uzskatāms par sociālās palīdzības pabalstu, uz kuru nevar vērst piedziņu.

Līdz 2011.gada 31.decembrim, novērtējot klienta materiālos resursus, par ienākumiem neuzskata
bērna kopšanas pabalstu,
piemaksu pie bērna kopšanas pabalsta vai vecāku pabalstu par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem,
pirmos 50 latus no vecāku pabalsta,
piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu,
bērna invalīda kopšanas pabalstu,
pabalstu invalīdam, kuram nepieciešama kopšana,
pabalstu ar celiakiju slimam bērnam,
pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdam, kuram ir apgrūtināta pārvietošanās,
bērna piedzimšanas pabalstu,
apbedīšanas pabalstu,
bezdarbnieka stipendiju profesionālās apmācības, pārkvalifikācijas vai kvalifikācijas paaugstināšanas laikā, kā arī neformālās izglītības ieguves laikā.