1949. gada marta nogalē no Latvijas uz plašo Sibīriju izsūtīja vairāk nekā 15 tūkstošu ģimeņu, aptuveni 45 tūkstošus cilvēku. Izsūtīto vidū bija gan bērni, gan sirmgalvji.
Šķiršanās sāpes, bezspēcība pārspēka priekšā, šoks, neaizsargātība, neizpratne, bailes... Iespējams, tieši spēcīgā pārdzīvojuma dēļ 25. marts kļuvis par vienu no latviešu vēsturiskās apziņas stūrakmeņiem.
Šajā dienā karogus rotā sēru lentes, bet izsūtīto radinieki un izsūtīšanu pārdzīvojušie un mājās atgriezušies cilvēki, kā arī pārējie iedzīvotāji piemin baigos notikumus. Tāpat tiek pieminēti cietušie tautieši un viņu sūrie likteņi. Ikviens, kam svešumā zudis kāds radinieks vai draugs, vai kuru skar līdztautiešu skarbais liktenis, ir aicināts pakavēties atmiņās un pieminēt aizgājušos.
Mēs dziļā cieņā noliecam galvas cietušo priekšā.
Alvis Zīriņš,
Garkalnes novada domes priekšsēdētājs