Policijas informācija suņu īpašnieku ievērībai

Trešdiena, 2021. gada 17. februāris

Garkalnes novadā joprojām aktuālas ir situācijas, kad suņu īpašnieku nolaidības dēļ nākas ciest citiem novada iedzīvotājiem. Daudzi novada suņu īpašnieki neaizdomājas, ka viņu mīluļi dažreiz var traucēt citu iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu, vai apdraudēt līdzcilvēkus un viņu mājdzīvniekus.

Tuvojas pavasaris. Daba ņems virsroku un mūsu mīļo mājdzīvnieku uzvedība krasi mainīsies. Viens no dzīvnieku pamatinstinktiem – dzimuminstinkts, līdz ar pavasara tuvošanos, stiprāk ietekmēs mūsu mājdzīvnieku uzvedību.

Atgādinām suņu īpašniekiem, ka katrs no Jums ir atbildīgs par savu mīluli un Jums ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi, kuru ievērošana ir saistoša katram suņa īpašniekam.

Mājdzīvnieku turēšanas kārtību Latvijas Republikā reglamentē 09.12.1999 Dzīvnieku aizsardzības likums uz kura pamata izdoti 04.04.2006 Ministru kabineta noteikumi Nr. 266 „Labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, kā arī suņa apmācībai”.

Vēloties atsvaidzināt atmiņā pienākumus, kas jāievēro katram suņa īpašniekam. Esam apkopojuši nelielu ieskatu mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasībās. Ievērojot šīs prasības, Jums nenāksies saskarties ar nosodošu sabiedrības attieksmi vai savu mīluļu vainas dēļ, risināt konfliktus ar policijas iesaistīšanos.

Pilsētās un ciemos, ja suns atrodas ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošajā teritorijā:
1. suņa īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnīgu attiecīgās teritorijas norobežošanu no publiskai lietošanai paredzētās teritorijas, novēršot iespēju sunim izkļūt no tās;
2. pie norobežotās teritorijas ieejas ierīko zvanu vai citu ierīci, kas rada iespēju sazināties ar teritorijas īpašnieku vai valdītāju.
• Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suni ved pavadā.
• Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.

Ārpus pilsētām un ciemiem:
• viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
• ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
• ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
• Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
• Suni atļauts pastāvīgi turēt ārā, ja pēc tā genotipa (organisma iedzimtības faktoru kopuma) vai fenotipa (organisma ārējo un iekšējo pazīmju kopuma) var paredzēt, ka tas piemērots turēšanai āra apstākļos, nekaitējot suņa veselībai un labsajūtai. Suni līdz 10 mēnešu vecumam nedrīkst turēt piesietu.
• Ja suni tur telpās, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina pilnvērtīgu suņa ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā, sunim vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni, suņiem, kuri ir vecāki par trim mēnešiem, - vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā divas reizes diennaktī. Intervāls starp abām pastaigas reizēm nav mazāks par desmit stundām.
• Ja suni pastāvīgi tur piesietu ārpus telpām, dzīvnieka īpašnieks vai turētājs nodrošina sunim pilnvērtīgu ēdināšanu ne retāk kā reizi dienā, vienmēr brīvi pieejamu svaigu ūdeni, vismaz 30 minūšu ilgu pastaigu ne retāk kā reizi diennaktī, suņa augumam atbilstošu būdu vai mītni (kas garumā, augstumā un platumā pārsniedz suņa izmērus ne mazāk kā par 30 centimetriem), kur patverties nelabvēlīgos laika apstākļos un kur ir pakaiši vai cits silts grīdas segums, tīrību suņa būdā vai mītnē un laukumā, kur suns uzturas.
• Dzīvnieka īpašnieks vai turētājs uzņemas atbildību par mājas (istabas) dzīvnieka labturības un īpašo turēšanas prasību ievērošanu un veterinārmedicīniskās palīdzības nodrošināšanu, nepieļauj tā klaiņošanu.
• Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir tiesības kopā ar mājas (istabas) dzīvnieku atrasties ārpus mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas, ja mājas (istabas) dzīvnieks netraucē sabiedrību un nerada draudus cilvēku drošībai, veselībai un dzīvībai un nerada draudus citu dzīvnieku drošībai, veselībai un dzīvībai.
• Mājas (istabas) dzīvnieka īpašniekam vai turētājam ir pienākums nodrošināt, lai mājas (istabas) dzīvnieks (smaka, riešana vai gaudošana) netraucētu mājas vai apkārtnes iedzīvotājus;
1. apdzīvotu vietu teritorijā savākt sava mājas (istabas) dzīvnieka ekskrementus;
2. vakcinēt mājas (istabas) dzīvnieku Veterinārmedicīnas likumā noteiktajā kārtībā,
3. glabāt un pēc dienesta vai sabiedriskās kārtības kontroles institūciju pieprasījuma uzrādīt ar mājas (istabas) dzīvnieku saistītos dokumentus (piemēram, mājas (istabas) dzīvnieka pasi, dzīvnieka izcelsmi apliecinošu dokumentu).
• Dzīvnieka īpašnieks nodrošina dzīvnieka reģistrēšanu un apzīmēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dzīvnieka identitāti apliecinošu dokumentu — dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību, kurā ierakstīts dzīvnieka identitātes numurs, — izsniedz un apliecina kompetentas iestādes pilnvarota persona.
• Mājas (istabas) dzīvnieku, kas ir apzīmēts ar pasīvu lasāmrežīma radiofrekvences identifikācijas ierīci (mikroshēma), reģistrē mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē. Datubāze ir valsts vienotās informācijas sistēmas "Lauksaimniecības datu centra informācijas sistēma" sastāvdaļa.

Garkalnes novada pašvaldības policija